Daugavgrīva
No attīrīšanas dūņām iegūtā biogāze koģenerācijas stacijā sedz gandrīz visu siltuma un lielu daļu elektrības vajadzību.
Bioloģiskās attīrīšanas stacija “Daugavgrīva” ir liels notekūdeņu attīrīšanas un pārstrādes tehnoloģiju klasteris, kurā industriālās simbiozes princips tiek izmantots jau daudzus gadus.
Trīs attīrīšanas posmi
Pirms notekūdeņi ieplūst Rīgas jūras līcī, tiem jāiziet cauri trim attīrīšanas posmiem.
Mehāniskā attīrīšana. Pilsētas notekūdeņi pa divām kanalizācijas caurulēm vispirms nonāk attīrīšanas iekārtu pieņemšanas kamerā, pēc tam iet caur mehāniskiem sietiem, kas noņem lielus piesārņotājus, piemēram, plastmasas iepakojumu un gumijas izstrādājumus. Metode balstās uz gravimetrisko un filtrācijas atdalīšanu un ļauj atdalīt nešķīstošos cietos piemaisījumus.
Fizikāli ķīmiskā attīrīšana. Pēc mehāniskās attīrīšanas notekūdeņi, kas sajaukti ar koagulantu Fe2(SO4)3, nonāk primārajās nostādināšanas tvertnēs. Nostādināšanas laikā, kas ilgst apmēram 4 stundas, nelielas izkliedētas daļiņas tiek sasaistītas lielākos savienojumos, kas gravitācijas ietekmē nogulsnējas tvertņu dibenā. Primārās dūņas pēc nostādināšanas tiek sūknētas uz dūņu apstrādes zonu.
Bioloģiskā attīrīšana. Pēc mehāniskās un fizikāli ķīmiskās stadijas notekūdeņi nonāk aerācijas baseinos, kur 8 līdz 12 stundu laikā notiek bioloģiskā attīrīšana, izmantojot aktīvās dūņas un aerāciju. Bioloģiski attīrīti notekūdeņi tiek novadīti Rīgas jūras līcī aptuveni 2,4 km attālumā no krasta līnijas un 15 m dziļumā.
Simbioze bioloģiskās attīrīšanas stacijā
Uzņēmuma galvenais uzdevums ir ne tikai efektīvi attīrīt no Rīgas un Rīgas reģiona nākošos notekūdeņus, bet arī racionāli izmantot pēc ūdens attīrīšanas radušos atlikumus: dūņas, smiltis, organiskās vielas un citus.
Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas “Daugavgrīva” vidēji dienā pārstrādā 130 000 līdz 140 000 kubikmetru notekūdeņu, bet lietainās dienās pārstrādāto notekūdeņu apjoms var sasniegt 170 000 līdz 180 000 kubikmetru.
Attīrīšanas procesā veidojas vairāki atlikumi. Smiltis, kas sajauktas ar organiskām vielām, rodas pēc pirmā tīrīšanas posma, un uzņēmums izstrādā metodi derīgo organisko vielu atdalīšanai no smiltīm, lai tās izmantotu tālāk, piemēram, bioreaktoros. Apstrādātas dūņas veidojas notekūdeņu attīrīšanas procesā, un daļa izlietoto dūņu no primārajām nostādināšanas tvertnēm caur sūkņu staciju nonāk bioreaktoros, kur tiek ražota biogāze. Notekūdeņi, kas veidojas dūņu atūdeņošanas procesā, pēc apstrādes ar koagulantiem un fosfātiem tiek atgriezti ieplūdes atverē jaunam attīrīšanas ciklam.
Biogāze, siltums un elektrība
Stacija dienā saražo ap 100 tonnām dūņu, kuras nākotnē plānots izmantot kā kompostu jeb mēslojumu.
Bioreaktoros, izmantojot slapjo fermentāciju, pastāvīgi tiek ražota biogāze, ko uzņēmums izmanto kā galveno kurināmo savā termoelektrostacijā. Termoelektrostacija ir aprīkota ar diviem gāzes ģeneratoriem, kuru jauda ir 2,5 MW. Šo ģeneratoru saražotā siltumenerģija un elektroenerģija tiek izmantota ražošanas ciklā apgaismojuma un barošanas iekārtām, kā arī telpu apkurei.
Siltums un elektroenerģija tiek saražoti aptuveni proporcijā 55 % pret 45 %. Gāzes ražošanas iekārtas gandrīz pilnībā sedz stacijas siltumenerģijas vajadzības, no 85 līdz 100 %, un vairāk nekā pusi jeb aptuveni 60 % no uzņēmuma vajadzībām pēc elektroenerģijas.
Modernizācija un sadarbība
Lai notekūdeņu attīrīšana pilnībā atbilstu mūsdienu prasībām, uzņēmums tiek regulāri modernizēts. Piemēram, 2014. gadā tika pabeigta stacijas bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas baseinu un automatizētās vadības sistēmas rekonstrukcija, kas ļāva samazināt izvadītā slāpekļa un fosfora daudzumu.
Līdztekus modernizācijai Daugavgrīva jau daudzus gadus bauda industriālās simbiozes priekšrocības, sadarbojoties ar Getliņi EKO un Latvenergo. Ražošanas atkritumi, kurus vēl nevar pārstrādāt stacijā, tiek izvesti šķirošanai un apglabāšanai Getliņu EKO poligonā: gada laikā uz turieni nogādātas vairāk nekā 280 tonnas atkritumu no mehāniskajiem filtriem un vairāk nekā 2544 tonnas atkritumu no smilšu bedrēm. Savukārt elektroenerģijas pārprodukcijas gadījumā stacija pārpalikumu pārdod Latvijas lielākajai energokompānijai Latvenergo.