Valmiermuižas alus
Alus brūvēšanas drabiņas nonāk pie vietējiem lauksaimniekiem kā lopbarība.
SIA “Valmiermuižas alus” ir 2005. gadā dibināta alus darītava, kas atrodas Valmiermuižas ciemā pie Valmieras. Alus darīšana tika sākta 2009. gadā, un darītavā joprojām tiek brūvēts dzīvs un dabīgs alus no kvalitatīvām izejvielām.
Pirmā garša, kas 2009. gadā tika laista apgrozībā, bija Valmiermuižas gaišais alus. Uzreiz pēc tam, 2010. gadā, tika ieviests arī tumšais alus, 2012. gadā izveidota recepte ziemas alum, 2013. gadā porterim, bet 2014. gadā alus kokteilim “Frišs”.
Igaunija ir pirmā valsts, uz kuru darītava sāka eksportēt savus brūvējumus, un arī pirmā, kurā 2021. gadā Tallinas Telliskivi radošajā kvartālā tika atvērta Valmiermuižas alus vēstniecība ārpus Latvijas. Šobrīd Igaunija ir arī lielākais Valmiermuižas eksporta tirgus.
Simbioze alus darītavā
Darītavā tiek brūvēts dabīgs un nepasterizēts alus, kura tapšanā izmanto vien četras sastāvdaļas: Valmiermuižas dziļurbuma ūdeni, miežu iesalu, raugu un divu veidu apiņus, vienus rūgtumam un otrus aromātam.
Pēc brūvēšanas rodas blakusprodukts, drabiņas, kas ir iesala grauda apvalks jeb pārpalikums. Pēc būtības drabiņas ir proteīni un šķiedrvielas, labs mikroelementu un makroelementu avots, kas bagāts ar vitamīniem un vairumu neaizvietojamo aminoskābju.
Pēc brūvēšanas drabiņas nokļūst uzkrāšanas tvertnē. No 2000 litriem alus misas tiek nofiltrēti aptuveni 500 kg drabiņu. Dienā alus tiek brūvēts 6 līdz 7 reizes, un pēc katras reizes paliek drabiņas.
Drabiņas kā lopbarība
Lai samazinātu drabiņu pārpalikumu, alus darītava tās atdod zemniekiem: ģimenes saimniecībai “Zilūži” turpat Valmierā, kas izmanto drabiņas kā lopbarību govīm. Pēc to lietošanas palielinās piena izslaukums, jo drabiņas ir bagātas ar iesala olbaltumu.
Daļa drabiņu tiek nodota zirgu piebarošanai turpat Valmiermuižas stallī, kas iekārtots senajā lopu laidarā, kāds Valmiermuižā atradies jau 19. gadsimta pirmajā pusē. Zirgiem drabiņas ir īsts gardums, no tām spalva kļūst īpaši spīdīga, un tās labvēlīgi ietekmē resnās zarnas floru, nodrošinot optimālu mikroorganismu darbību.
Jauni produkti no blakusproduktiem
Vairākus gadus atpakaļ tika radīta oriģināla uzkoda pie alus, “Drabiņu cepumi”, ko cep alus darītavas kaimiņi, maiznīca “Liepkalni”. Drabiņām tiek pievienoti rudzu milti, ķiploki, sviests un siers. Šobrīd gadā tiek izcepti un divās Valmiermuižas tirgotavās pārdoti aptuveni 10 000 paciņu. Tāpat drabiņas ir izmantotas kā sastāvdaļa saldējumam “Grasbergs”.
Alus raudzēšanas procesā mucās nogulsnējas raugs. Vienā mucā ir 6000 litri alus, un no šī daudzuma nosēžas aptuveni 500 litri rauga. Daļu no tā izmanto otrreizējā alus raudzēšanā, bet daļu nodod zemnieku saimniecībai “Zilūži” kopā ar drabiņām.
Arī alus stikla pudelēs, kurās pildīšanas līmenis ir zemāks par kvalitātē noteikto, kļūst par blakusproduktu. To destilē, iegūstot dedzinātu alu jeb Degalu, ko pārdod kā digestīvu pēc maltītes.
Sociālais aspekts
Attīstot alus darīšanu, tiek domāts arī par ražošanas atlikumu un ietekmes uz vidi samazināšanu: regulāri tiek meklēti jauni risinājumi brūvēšanas blakusproduktu un notekūdeņu dūņu daudzuma samazināšanai.
Valmiermuiža ir radījusi arī atkārtoti lietojamu plastmasas glāzi jeb depozītglāzi brīvdabas pasākumiem, kas atkārto Valmiermuižas klasiskās glāzes formu. Daudzkārt lietojamā glāze ir videi draudzīga, jo aizvieto vienreizlietojamās plastmasas glāzes un samazina to apjomu.