Akcelerators

Industriālās simbiozes akcelerators

Programma, kurā uzņēmumi kopā ar ekspertiem izstrādā risinājumus saviem ražošanas atlikumiem: no idejas līdz izvērtētam, ekonomiski pamatotam risinājumam.

Programmas “SINERGIA: industriālās simbiozes inovāciju akcelerators” ietvaros uzņēmumi kopā ar ekspertiem izstrādā risinājumus ražošanas atlikumu vērtīgākai izmantošanai. Programmu projekta LIFE Waste To Resources IP ietvaros īsteno biedrība CLEANTECH LATVIA sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centru.

Gaidām pieteikumusProcesā

SIA “Vudlande”

Kokapstrāde

SIA “Vudlande” meklē inovatorus, pētniekus, jaunuzņēmumus, tehnoloģiju izstrādātājus un uzņēmumus, kuriem ir idejas vai tehnoloģijas, kā egles un priedes kokapstrādes ražošanas atlikumus pārvērst augstākas pievienotās vērtības produktos, materiālos vai izejvielās. Ražošanas procesos ik dienu rodas ievērojami ēveļskaidu, zāģskaidu, šķeldas un mizas apjomi.

Izvēlētajai komandai akcelerācijas programmas ietvaros pieejams finansējums līdz 30 000 € risinājuma izpētei, izstrādei un testēšanai, kā arī tā tehnoloģiskās un ekonomiskās dzīvotspējas izvērtēšanai. Pieteikšanās līdz 07.09.2026.

Lasīt izaicinājuma aprakstu

Uzņēmumu izaicinājumi

Noslēdzies

Valmiermuižas alus

Alus darīšana

No ražošanas atlikuma līdz ēdamām sēnēm: kas notiek, ja sēnēm iegaršojas alus ražošanas atlikums – drabiņas?

Izaicinājums

Valmiermuižas alus bija pirmais uzņēmums, kas piedalījās SINERGIA industriālās simbiozes akcelerācijas programmā, uzsākot darbu pie sava ražošanas atlikuma – drabiņām. Alus brūvēšanas procesā rodas ievērojams daudzums drabiņu – šķiedrvielām un olbaltumvielām bagāts materiāls ar augstu mitruma saturu. Līdz šim tās galvenokārt tika izmantotas kā lopbarība, taču uzņēmums vēlējās izpētīt, vai iespējams rast risinājumu ar augstāku pievienoto vērtību.

Simbiozes risinājums

Kopā ar Dr. biol. Jāni Liepiņu, Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošo pētnieku, tika izvirzīta ideja – izmantot drabiņas kā substrātu ēdamo sēņu audzēšanai. Laboratorijas testos tika izvērtēta dažādu sēņu sugu augšana uz drabiņām, meklējot tehniski un ekonomiski pamatotu risinājumu. Rezultāti parādīja, ka drabiņas ir piemērots substrāts, īpaši, ja tās papildina ar salmiem un ģipsi. Vislabākos rezultātus uzrādīja karaliskā austersēne (Pleurotus eryngii).

Vides un ekonomiskais izvērtējums

Papildus tehniskajam izvērtējumam tika veikta arī dzīves cikla analīze (LCA), kas apliecināja, ka sēņu audzēšanai uz drabiņu bāzes substrāta nav negatīvas ietekmes uz vidi salīdzinājumā ar esošo apsaimniekošanas praksi. Tika veikti arī sākotnējie ekonomiskie aprēķini, lai izvērtētu iespējamo komerciālo potenciālu un nepieciešamos ražošanas apjomus.

Industriālās simbiozes perspektīva

Valmiermuižas alus īpašnieks Aigars Ruņģis atzinīgi novērtēja projekta progresu un pauda gatavību turpināt risinājuma attīstību – tostarp veikt papildu sēņu partiju audzēšanu un degustāciju, kā arī detalizētāk izvērtēt telpu un infrastruktūras prasības iespējamai mērogošanai. Projekta ietvaros komanda piedalījās arī pieredzes apmaiņas braucienā uz Beļģiju un Nīderlandi, iepazīstot praktiskus industriālās simbiozes piemērus alus nozarē un sēņu audzēšanā, tostarp PermaFungi iniciatīvu Briselē. (Par pieredzes apmaiņu lasi sīkāk TE)

Projekts tika īstenots SINERGIA akcelerācijas programmas ietvaros, ko realizē RTU Zinātnes un inovāciju centrs un CLEANTECH LATVIA LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” ietvaros. Paldies Aigaram Ruņģim par atvērtību inovācijām un sadarbībai, kā arī Dr. biol. Jānim Liepiņam par zinātnisko vadību un iesaistītajiem pētniekiem par risinājuma izstrādi.

Lasīt par projektu LinkedIn

Procesā

Valmieras piens un Smiltenes piens

Piena pārstrāde

Izaicinājums

Biezpiena un fermentēto piena produktu ražošanas procesā rodas ievērojams daudzums skābpiena suliņu, blakusprodukta ar augstu organisko vielu, laktozes un minerālvielu saturu. Līdz šim tās galvenokārt tika novirzītas biogāzes ražošanai, tomēr šāds risinājums nerada būtisku pievienoto vērtību un nākotnē var kļūt arvien dārgāks. Gan “Valmieras piens”, gan “Smiltenes piens” saskārās ar kopīgu izaicinājumu: atrast ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu veidu, kā šo resursu izmantot efektīvāk.

Simbiozes risinājums

Abi uzņēmumi kopā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU) uzsāka pētījumu par skābpiena suliņu izmantošanu vienšūnu olbaltumvielu (Single Cell Protein) ražošanā. Risinājuma pamatā ir biotehnoloģisks process, kurā skābpiena suliņas tiek izmantotas kā substrāts īpaši atlasītu mikroorganismu audzēšanai. Fermentācijas procesā rodas augstas pievienotās vērtības biomasa, kuru nākotnē iespējams izmantot pārtikas vai dzīvnieku barības nozarē. Akcelerācijas programmas ietvaros tiek vērtēta substrāta sagatavošana, fermentācijas procesu optimizācija, iegūtās biomasas kvalitāte, kā arī tehnoloģijas mērogošanas iespējas rūpnieciskā līmenī.

Vides un ekonomiskais izvērtējums

Paredzams, ka risinājums ļaus būtiski samazināt organisko piesārņojumu un notekūdeņu slodzi, vienlaikus pārvēršot līdz šim maz izmantotu blakusproduktu vērtīgā resursā. Projekta ietvaros tiek veikta arī ekonomiskā modelēšana, analizējot dažādus pilotražošanas scenārijus un izvērtējot tehnoloģijas komerciālo potenciālu piena pārstrādes nozarē.

Industriālās simbiozes perspektīva

“Valmieras piens” un “Smiltenes piens” sadarbībā ar LBTU turpina tehnoloģijas attīstību, lai sagatavotu risinājumu pilotražošanas līmenim.

Procesā

Valmieras Stikla šķiedra

Būvniecība / stikla šķiedra

Izaicinājums

Stikla šķiedras ražošanas procesā veidojas notekūdeņu attīrīšanas dūņas, kas satur cinka un alumīnija savienojumus. Pašlaik šie materiāli tiek klasificēti kā bīstamie atkritumi, radot papildu apsaimniekošanas izmaksas un zaudējot potenciāli vērtīgus resursus. Lai samazinātu atkritumu apjomu un veicinātu resursu atkārtotu izmantošanu, AS “Valmieras Stikla šķiedra” meklē risinājumus, kā no notekūdeņu nogulsnēm atgūt vērtīgus metālu savienojumus un izmantot tos atkārtoti ražošanas procesos.

Simbiozes risinājums

Uzņēmums pievienojās SINERGIA akcelerācijas programmai, uzsākot sadarbību ar zinātniskajiem partneriem, lai izstrādātu tehnoloģiju cinka un alumīnija savienojumu atgūšanai no notekūdeņu attīrīšanas dūņām. Projekta ietvaros tiek pētītas metodes metālu jonu ekstrakcijai, selektīvai atdalīšanai un pārveidošanai augstākas pievienotās vērtības produktos, tostarp cinka oksīdā (ZnO), alumīnija oksīdā (Al₂O₃) un cinka acetātā. Vienlaikus tiek vērtētas iespējas iegūtos materiālus atkārtoti izmantot stikla šķiedras ražošanā vai citās rūpniecības nozarēs.

Vides un ekonomiskais izvērtējums

Akcelerācijas programmas laikā tiek analizēta tehnoloģijas efektivitāte, iegūto materiālu kvalitāte un potenciālais pielietojums rūpniecībā. Tāpat tiek izvērtēta procesa ekonomiskā dzīvotspēja un iespējas samazināt ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu saistītās izmaksas. Paredzams, ka risinājums veicinās sekundāro resursu izmantošanu, samazinās noglabājamo atkritumu apjomu un mazinās nepieciešamību pēc primāro izejvielu ieguves.

Industriālās simbiozes perspektīva

Projekts šobrīd atrodas agrīnā attīstības stadijā, un tā galvenais uzdevums ir identificēt piemērotākās tehnoloģiskās pieejas metālu savienojumu atgūšanai no notekūdeņu dūņām. Veiksmīgu rezultātu gadījumā nākamais solis būs tehnoloģijas pilotēšana un tās integrācijas iespēju izvērtēšana uzņēmuma ražošanas procesos.

Procesā

Dimdiņi

Dārzeņu pārstrāde un audzēšana

SIA “Dimdiņi” un SIA “Dimdiņi agro” dārzeņu pārstrādē un audzēšanā rodas liels bioloģisko atlikumu apjoms: pārstrādes atliekas ap 81–180 t/mēn. (dominē kāposti), augstas slodzes biešu notekūdeņi un kāpostu virsējo lapu atlikums ~100–200 t/mēn. Utilizācija rada izmaksas un atstāj neizmantotu resursu potenciālu.

Akcelerācijā meklēja bezatlikumu (zero-waste) risinājumus atlikumu valorizācijai: pārtikas sastāvdaļas, dzīvnieku barību, fermentāciju/biogāzi, kompostu un resursu atgūšanu no notekūdeņiem, ar mērķi vismaz 90% bioloģisko atlikumu novirzīt lietderīgai izmantošanai. Šie izaicinājumi programmā vairs nav aktuāli.

Procesā

Stora Enso

Kokapstrāde

Kokapstrādes procesā rodas “sliktās kvalitātes” miza, aptuveni 15 000–20 000 m³ gadā. Tā ir neviendabīga, ar augstu mitrumu un piejaukumiem (smiltis, skaidas, koksnes atlūzas), tāpēc grūti pārstrādājama un šobrīd galvenokārt tiek uzskatīta par atkritumu ar papildu utilizācijas izmaksām.

Akcelerācijā meklē tehnoloģiski un ekonomiski dzīvotspējīgus risinājumus mizas atkārtotai izmantošanai pēc aprites ekonomikas principiem: bioenerģijā, kā mulču vai komposta sastāvdaļu, vai jaunos bioproduktos.