Ražošanas blakusprodukti

Uzsākam jaunu rubriku!

LIFE projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” ietvaros CLEANTECH LATVIA ir komunicējusi ar daudziem Latvijas uzņēmumiem, lai identificētu industriālās simbiozes iespējas un potenciālu.
Aptauju un interviju rezultātā mums ir izdevies atklāt vairākus ražošanas blakusproduktus, kuriem uzņēmumi labprāt atrastu jaunu pielietojumu un atgrieztu tos ražošanas ciklā. Vienam lieks, citam prieks jeb ļoti būtiska ražošanas procesa izejviela!
Tāpēc uzsākam jaunu, interesantu rubriku, kurā stāstīsim par šiem blakusproduktiem, to īpašībām un iespējām tos izmantot atkārtoti – veicinot aprites ekonomiku un ilgtspēju.
Sekojiet līdzi mūsu jaunumiem un uzziniet, kā atkritumi pārtop par vērtīgiem resursiem!
Aktivitāte līdzfinansēta projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, projekts LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros.

Blakusproduktu apraksti

Šīs rubrikas pirmā publikācija– drabiņas – vērtīgs alus darīšanas blakusprodukts, ko iespējams izmantot pārtikā, sēņu audzēšanai vai pat enerģijas ieguvei.

 

Nākamais identificētais blakusprodukts, ar kuru mēs Jūs iepazīstinām ir šķidrais raugs, kas rodas alus darīšanas un maizes cepšanas procesos.
Šķidrais raugs ir blakusprodukts, ko iespējams izmantot dažādās nozarēs – sākot no pārtikas ražošanas un dzīvnieku barības, līdz biotehnoloģiju procesiem un enerģijas ieguvei. Tā plašais pielietojums palīdz ne tikai radīt papildu vērtību, bet arī veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu.
 

Sintētiskais ģipsis – materiāls, kas rodas kā blakusprodukts dažādos rūpniecības procesos, tostarp enerģētikā, ķīmiskajā ražošanā un stikla šķiedras ražošanā.

Sintētiskais ģipsis galvenokārt sastāv no kalcija sulfāta dihidrāta (ap 95,5% CaSO₄·2H₂O), un ik gadu Latvijā rodas simtiem tonnu šī materiāla. To iespējams izmantot dažādās nozarēs – būvniecībā, lauksaimniecībā, kā arī jaunu materiālu ražošanā. Tā plašais pielietojums palīdz ne tikai radīt papildu vērtību, bet arī veicina aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu.

 

Ceturtais blakusprodukts, ar kuru mēs Jūs iepazīstinām ir skujkoku mizas. Tā ir neviendabīga, mitra un bieži piesārņota biomasa, kas galvenokārt tiek uzskatīta par atkritumu, radot uzņēmumam papildu izmaksas tās izvešanai un utilizācijai. Šī miza ir kokapstrādes un mežsaimniecības blakusprodukts, tomēr tajā slēpjas vērtīgas organiskas vielas ar augstu inovāciju un pievienotās vērtības potenciālu. Aptuvenais šāda materiāla apjoms sasniedz 15 000–20 000 m³ gadā.

 

Turpinām ar nākamo identificēto ražošanas blakusproduktu! Olu čaumalas ir dabīgs blakusprodukts, kas rodas pārtikas ražošanā un pārstrādē. Tās galvenokārt sastāv no kalcija karbonāta, padarot čaumalas par vērtīgu izejvielu dažādām nozarēm — tās var izmantot lauksaimniecībā kā augsnes kaļķošanas materiālu, būvniecībā, kosmētikas un pat bioplastmasas ražošanā. Šādi tiek veicināta resursu ilgtspējīga izmantošana un aprites ekonomikas principi praksē — pārvēršot pārtikas atkritumus jaunās vērtībās!
             

Industriālās simbiozes iniciatori

LIFE integrētais projekts «Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju» (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.

Šī informācija atspoguļo tikai LIFE Waste To Resources IP projekta partneru viedokli, un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra neatbild par to, kā tiek izmantota šeit paustā informācija.