Valmiermuižas alus

SIA “Valmiermuižas alus” ir alus darītava Latvijā, kas dibināta 2005. gadā un atrodas Valmiermuižas ciemā pie Valmieras. Alus darīšana tika sākta 2009. gadā un alus darītavā līdz šim brīdim tiek brūvēts dzīvs un dabīgs alus no kvalitatīvām izejvielām.

Pirmā alus garša, kas tika laista apgrozībā 2009. gadā, bija Valmiermuižas gaišais alus. Uzreiz pēc tam,  2010. gadā, tika ieviests arī Valmiermuižas tumšais alus, bet 2012. gadā izveidota recepte Valmiermuižas ziemas alum, 2013. gadā Valmiermuižas porterim, bet 2014. gadā Valmiermuižas alus kokteilim “Frišs”.

Interesants fakts par alus darītavu – Igaunija ir pirmā valsts, uz kuru Valmiermuižas alus darītava uzsāka eksportēt savus brūvējumus un arī pirmā, kurā atvērta Valmiermuižas alus vēstniecība ārpus Latvijas – 2021. gadā Telliskivi radošajā kvartālā Tallinā. Patreiz Igaunija arī ir lielākais Valmiermuižas eksporta tirgus.

Simbioze alus darītavā

 

Alus darītavā tiek brūvēts dabīgs un nepasterizēts alus, kura tapšanā izmanto vien četras sastāvdaļas – Valmiermuižas dzīļu ūdeni, miežu iesalu, raugu un divu veidu apiņus – rūgtumam un aromātam. Drabiņas ir labs mikro un makro elementu avots, kas piesātināts ar dažādiem vitamīniem un vairumu neaizvietojamo aminoskābju un tās ir bagātas ar olbaltumvielām un šķiedrvielām.

Pēc alus brūvēšanas procesa rodas blakusprodukts – drabiņas, kas ir iesala grauda apvalks  jeb pārpalikums.

Drabiņas pēc savas būtības ir proteīni un  šķiedrvielas. Pēc brūvēšanas tās nokļūst uzkrāšanas tvertnē. No 2000 litriem alus misas tiek nofiltrētas aptuveni 500 kg drabiņas. Dienā alus tiek brūvēts 6-7 reizes un pēc katras reizes paliek drabiņas.

Lai samazinātu drabiņu pārpalikumu, alus darītava tās  atdod zemniekiem –  Ģimenes saimniecībai “Zilūžī” turpat Valmierā, kas izmanto drabiņas kā lopbarību govīm. Pēc to lietošanas palielinās piena izslaukums, jo drabiņas ir bagātas ar iesala olbaltumu.

Daļa no drabiņām tiek nodota zirgu piebarošanai turpat Valmiermuižas stallī, kas iekārtots senajā lopu laidarā, kas Valmiermuižā atradies jau 19. gadsimta pirmajā pusē. Zirgiem drabiņas ir īsts gardums un no drabiņu lietošanas uzturā zirgu spalva kļūst īpaši spīdīga un tās pozitīvi ietekmē resnās zarnas floru un nodrošina optimālu mikroorganismu darbību.

Vairākus gadus atpakaļ tika radīta oriģināla uzkoda pie alus “Drabiņu cepumi”, ko cep alus darītavas kaimiņi – maiznīca Liepkalni. Drabiņām tiek pievienoti rudzu milti, ķiploki, sviests, siers. Šobrīd gadā tiek izcepti un Valmiermuižas divās tirgotavās tiek pārdoti aptuveni 10 000 paciņu.

Tāpat drabiņas ir tikušas izmantotas kā sastāvdaļa saldējumam “Grasbergs”.

Interesanti, ka drabiņu sastāvā ir cilvēka organismam nepieciešamās olbaltumvielas un šķiedrvielas.

Alus raudzēšanas procesā raudzēšanas mucās nogulsnējas raugs. Vienā alus mucā ir 6000 litri alus un no šī daudzuma nosēžas aptuveni 500 litri rauga. Daļu no šī rauga tiek izmantota otrreizējā alus raudzēšanā. Bet daļa rauga tiek nodota ZS “Zilūži” kopā ar drabiņām.

Interesanti, ka alus stikla pudelēs, kurās pildīšanas līmenis ir zemāks par kvalitātē noteikto, kļūst par blakusproduktu un tas tiek destilēts, iegūstot dedzinātu alu jeb Degalu, ko pārdot kā daidžestīvu pēc maltītes.

Sociālais aspekts 

Attīstot alus darīšanu tiek domāts arī par alus darīšanas atlikumu samazināšanu un ietekmes uz vidi samazināšanu – regulāri tiek meklēti jauni risinājumi brūvēšanas blakusproduktu samazināšanai un notekūdeņu dūņu daudzuma samazināšanai.

Kā arī,  Valmiermuiža ir radījusi  atkārtoti lietojamu plastmasas glāzi jeb depozītglāzi brīvdabas pasākumiem,  kas ieņem Valmiermuižas klasiskās glāzes formu. Daudzkārt lietojamā plastmasas glāze ir videi draudzīga glāze, jo aizvieto un tādējādi samazina vienreizējās plastmasas glāžu apjomu.

Esošā simbioze
Getliņi
Balticfloc

Agrofirma Tērvete

Smiltenes piens

Daugavgrīva

Valmiermuižas alus

Nākotnes iespējas

Izaicinājumi